TVNET par PET pudeļu pārstrādes rūpnīcu "PEt baltija"

Aplūko kartē

Aplūko kartē

14.07.2014

Dzerot minerālūdeni, nekad nebiju aizdomājusies, kas notiek ar pāri palikušajām pudelēm. Manā uztverē tie bija parasti sadzīves atkritumi, kam nav nekādas vērtības. Taču izrādās, ka patiesība ir nedaudz citādāka. Izlietotās PET pudeles ir vērtīgs izejmateriāls, no kā vēlāk var izgatavot dažādas sadzīvē noderīgas lietas. Par to portāls TVNET pārliecinājās, apmeklējot Baltijas vienīgo PET pudeļu pārstrādes rūpnīcu Jelgavā. 

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas «Eco Baltia grupa» kompānijas «PET Baltija» rūpnīcā pārstrādā pudeles ne tikai no Latvijas, bet arī daudzām citām valstīm.

Lai arī Jelgavas Biznesa parkā izvietotajā rūpnīcā nonāk gandrīz visas Latvijas dzeltenajos konteineros savāktās pudeles, tās veido tikai 5-10% no kopējā pārstrādes apjoma. Ik diennakti rūpnīcā pārstrādā aptuveni 1,4 miljonus pudeļu. Tas nozīmē - ja katrs Latvijas iedzīvotājs dienā izdzertu vienu pudeli, rūpnīcā tās visas vienā dienā mierīgi varētu pārstrādāt.

Lai arī parastiem pudeļu lietotājiem tās šķiet atkritumi, kuru vienīgā vieta ir miskaste, rūpnīcā uz atvestajām pudeļu ķīpām raugās kā uz vērtīgu izejmateriālu. 

Vienas savāktas, sapresētas un uz Jelgavu atvestas pudeles vērtība ir 1-2 centi.
Rūpnīcā valda pamatīgs troksnis un diezgan spēcīga specifiska plastmasas smaka, taču nevarētu teikt, ka te smird pēc atkritumiem. Redzamas vairākas slīdošās lentes, pa kurām vizinās simtiem PET pudeļu. Starp lentēm izvietotas dažāda lieluma pudeļu mazgāšanas iekārtas, pudeļu šķirotāji, smalcinātāji un citas iekārtas. 

386175.jpg

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Izrādot rūpnīcu, grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka uz rūpnīcu tiek atvestas saspiestu pudeļu ķīpas, un tāpēc pirmais darbs ir tās izjaukt. Tad seko vairākkārtēja šķirošana un mazgāšana. .

Šķirošanas laikā pudeles grupē pēc krāsām. Visvērtīgākās ir caurspīdīgās pudeles un no tām tapušie materiāli. Atsevišķi tiek apstrādāti korķīši un etiķetes, ko arī pēcāk izmanto lietderīgi. 

Arī no korķīšiem un etiķetēm vēlāk top noderīgas lietas.
"Tādu materiālu, ko vēlāk nepārstrādā, rūpnīcā ir ļoti maz. Šķirošana notiek speciālās automatizētās iekārtās, bet nevar iztikt arī bez darbinieču vērīgajām acīm un veiklajām rokām.

Kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem izstaigājot rūpnīcu, visās malās redzama pamatīga rosība. Nekur nemana darbiniekus, kas sēdētu, rokas klēpī salikuši. Daļa darbinieku, strādājot pie šķirošanas līnijām, lielā trokšņa dēļ maiņas laikā lieto ausu aizbāžņus. 

386177.jpg
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

PET Baltija direktors Kaspars Fogelmanis stāsta, ka darbs rūpnīcā notiek 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Strādāšana organizēta četrās maiņās. Aptuveni 10 tūkstošu kvadrātmetru lielajā rūpnīcā kopā strādā ap 100 darbinieku. Vīrieši vairāk darbojas ar smagumiem un mini pārvadātājiem, savukārt sievietes pārsvarā nodarbinātas pie šķirošanas lentēm..

«Cenšamies izmantot katra talantu. Sievietes nevar strādāt ar smagumiem, bet viņām ir veiklākas rokas šķirojot,» Fogelmanis saka un akcentē, ka darbinieku mainība uzņēmumā ir neliela. 

Kurš dabūjis darbu šajā rūpnīcā, tas to vaļā nelaiž.
Un var jau arī saprast - uzņēmumā maksājot salīdzinoši labas algas - augstākas nekā vidēji nozarē un tautsaimniecībā, turklāt ar visiem nodokļiem. Vairums strādājošo ir vietējie jelgavnieki. 

386178.jpg

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Dažu stundu laikā katra iepriekš netīrā un saspiestā pudele pārtop par saujiņu skaisti vienādu pārslu vai granulu, no kā vēlāk izgatavo jaunas šķiedras, loksnes, traukus, bruģi, apģērbu, pudeles un citas lietas..

Tā kā nākamo pudeļu ražošanā pārstrādātās granulas veido tikai daļu no visiem materiāliem, lietotājs nevar pamanīt atšķirības starp pudelēm, kas tapušas no pilnīgi jauniem vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem. Simanovičs apgalvo, ka pudeles var pārstrādāt neskaitāmas reizes, galvenais, lai polimērs saglabātu savu viskozitāti. 

Pudeļu pārslas atgādina visparastākās brokastu pārslas, bet granulas izskatās pēc homeopātiskajās aptiekās nopērkamajiem graudiņiem. 

Gatavā produkcija, ko pavisam drīz pēc pārstādes nogādā klientiem daudzās Eiropas valstīs, tiek sabērta milzīgos tonnu ietilpīgos maisos, kuru augstums sniedzas pāri ražena vīrieša galvai. Pārslu vai granulu iepakojumi nonāk Čehijā, Lietuvā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē un citviet. Visas pārstrādātās izejvielas tiek eksportētas uz citām valstīm..

Nekas no saražotā nepaliek Latvijā.
Demonstrējot rūpnīcu, Simanovičs lepojas ar dažādiem uzņēmuma sasniegumiem un apbalvojumiem. Lai gan patlaban kompānijas apgrozījums mērāms miljonos, sākumā ne visi ticēja tā dzīvotspējai. Piemēram, bankā, kur topošie uzņēmēji prasīja kredītu pudeļu pārstrādei, pirms 12 gadiem skatījās visai skeptiski. 

386179.jpg

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Savukārt valsts iestāžu un pārstāvju attieksme uzņēmējus neiepriecina joprojām. Kā jau daudzi sava biznesa vadītāji, arī Simanovičs kā uzņēmējs jūtas valstij nevajadzīgs un tās nemīlēts. Būtu nepieciešama valsts un pašvaldību pretimnākšana, atsaucība un atbalsts, nevis tikai Valsts ieņēmumu dienests, kas gatavs pārbaudēm gandrīz katrā laikā. 

Mēs neesam dzirdējuši labu vārdu no valsts.
Jautāts par izaicinājumiem, Simanovičs min vēlmi visu laiku soļot pussolīti pirms Eiropas līmeņa nozares flagmaņiem. Lai arī patlaban Jelgavā esošās rūpnīcas tirgus daļa ir diezgan liela - 1,5% no Eiropas kopējā apjoma -, Simanovičs nav plānojis apstāties attīstībā. Piemēram, nesen iegādātas jauna produkta - kristālisko pārslu - ražošanas iekārtas. 

Patlaban uzņēmuma īpašnieki ir Latvijā dzīvojošas privātpersonas, un viņi neplāno kompāniju pārdot, kaut arī regulāri saņem šādus piedāvājumus. "Gribam turpināt paši šeit dzīvot un strādāt," viņš pamato. 

Kaut arī ekonomiskās krīzes laikā Simanovičs uz banku gāja gandrīz tikpat bieži kā uz darbu, kopumā šo posmu izdevies pārciest visai veiksmīgi. "Krīzes gadi mums bija vieni no labākajiem," viņš saka un skaidro, ka grupas ražojošie uzņēmumi visu savu saražoto eksportēja uz citām valstīm un tāpēc tik ļoti neizjuta iekšējā patēriņa kritumu. 

"Kamēr ārā bija krīze, mēs iekšā strādājām un mums nebija laika kolektīvi pārdzīvot," viņš noslēgumā ar smaidu saka. Viņu tracina latviešu iecienītā gaušanās un negatīvā akcentēšana. Tāpēc uzņēmējs rosina vairāk runāt par pozitīviem piemēriem un veiksmīgiem latviešiem. Tādu esot diezgan daudz.
 

Avots:Rakstu sagatavojis un publicējis portāls TVNET, 08.07.2014.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
 Saite uz rakstu ŠEIT 

Kontaktinformācija

Tālrunis: 67353441

Eco Baltia grupas uzņēmums. Uzzini vairāk www.ecobaltia.lv